Krievu valoda
Andrejs PETROVS: „Es krievu valodu mācītos tāpēc vien...”
Beidzis Latvijas Valsts universitātes Krievu valodas un literatūras nodaļu. Tūlīt pēc universitātes sācis strādāt par skolotāju, pēc tam līdz ausīm iegrimis žurnālistikā, strādājot Latvijas lielākajos preses izdevumos. Tagad māca bērnus latviešu ģimnāzijā, tāpēc par latviešu problēmām krievu valodas apgūšanā zina no pirmavotiem. Jaunos skolēnus viņš ierasti sveic ar pašsacerētu četrrindi par to, ka krievu valodas kā otras svešvalodas izvēle viņam nešķiet dīvaina, jo tā var vest tikai uz labu.
Mācību sistēma vai metode ir atkarīga no tā, kādam nolūkam cilvēkam ir vajadzīga valoda. Ja viņš vairāk vai mazāk brīvi runā krieviski, bet slikti raksta – taču rakstīt vienmēr ir grūtāk nekā runāt –, tad bez gramatikas neiztikt. Ja valoda vajadzīga biznesa lietām, labi būtu vispirms uzzināt, tieši kādām, lai apgūtu konstrukcijas un izteicienus, kurus lieto šajā vidē.
Bet ir vēl citi svarīgi apstākļi. Strādājot ģimnāzijā, esmu sapratis, cik atšķirīgi bērniem padodas valoda. Tie, kas nodarbības uztver kā nepatīkamu nepieciešamību, strādā negribīgi un uztver materiālu daudz lēnāk nekā tie, kas mācās ar prieku. Panākumus vai neveiksmes mācībās nosaka arī cilvēka psiholoģija. Dažs kautrējas atvērt muti, baidoties no kļūdām, cits mokās, nespējot pietiekami ātri pārvarēt tā dēvēto valodas barjeru, bet citi runā vienā gabalā, pieļaujot trakas kļūdas un nemaz par to nekautrējoties. Vārdu sakot, dažādi cilvēki, atšķirīgi raksturi, spējas un motivācija. Viss teiktais visiem šķiet tik saprotams, ka izklausās pat banāli. Bet īstenībā tā sauktā individuālā pieeja, bez kuras mūsdienās vairs neiztikt, slēpjas tieši tajā, kā atklāt katra stiprās un vājās puses.
Ja runājam par krievu valodas izplatību pasaulē, tad tagad – pēc Eiropas Savienības paplašināšanas – aptaujā, kādu valodu cilvēki labprāt mācītos kā svešvalodu, krievu valoda dala ceturto vietu ar spāņu valodu. Kopumā pasaulē 114 miljoni cilvēku pārvalda krievu valodu kā otro valodu vai svešvalodu.
Pat lielajā Ķīnā pieaug interese par krievu valodu, un tas ir tieši saistīts ar Krievijas un Ķīnas ekonomisko, politisko un kultūras attiecību uzlabošanos. Pieminu to tikai tāpēc, ka līdzīga tendence vērojama Latvijas un Krievijas attiecībās. Pašlaik internetā 45 miljoni cilvēku sazinās krievu valodā un trešā daļā pasaulē izdotās tehniskās literatūras iznāk krievu valodā. Turklāt krievu valodā izdotās ārzemju literatūras ir daudz vairāk nekā latviešu valodā. Pieļauju, ka kādam arī tas varētu būt stimuls apgūt valodu.
Lai kāds arī būtu motīvs, tik un tā jācenšas palīdzēt cilvēkam krievu kultūras un valodas pasaules bagātību un unikalitāti. Kādā veidā? Teiksim, palasot to pašu Puškinu. Var arī kādu mūsdienu autoru, jo parādās iespēja salīdzināt toreizējās un tagadējās valodas īpatnības. Galu galā valodas nodarbības – dzimtās vai svešvalodas – ir teicam fizkultūra prātam un dvēselei.
Grupu nodarbības darbdienās:
- iesācējiem,
- tiem, kas turpina,
- • bērniem.
Pieaugušo grupas tiek veidotas, ņemot vērā dalībnieku iepriekšējās zināšanas un atbilstoši ES valodu kompetences līmenim – no nulles līdz augstākajam līmenim, kad valodu pārvalda brīvi.
Pēc kursa apgūšanas tiek izsniegts sertifikāts, kas apliecina zināšanu līmeni.
Lai noteiktu, kādā grupā jums labāk mācīties, atnāciet uz bezmaksas testēšanu, iepriekš piezvanot pa telefonu 67331988 vai 29572147.
Mācību maksa šeit..