DO YOU SPEAK ENGLISH? PARLEZ-VOUS FRANCAIS? SPRECHEN SIE DEUTSCH?
Bet jūsu lūpas ir kā aizzīmogotas.

Deviņi jautājumi svešvalodu mācību centra KLASS vadītājai Klarisai Perelmuterei vai Meiblai, kā ierasti viņu uzrunā simtiem KLASS absolventu.

– Zinātnieki lingvisti apgalvo, ka valodu skaits pasaulē samazinās; un nākotnē kā starptautiskas paliks angļu, spāņu un ķīniešu valoda. Vai jūs piekrītat šim apgalvojumam?

– Mēs dzīvojam Latvijā šeit un tagad. Pēc mūsu novērojumiem un manām domām, angļu, vācu, latviešu un krievu valoda vēl ilgu laiku būs pieprasītākas par citām valodām. Ir pieprasījums pēc spāņu un franču, bet mazāks. Mēs piedāvājam arī franču valodas apmācību. Par ķīniešu valodu pagaidām vēl neesam domājuši.

– Runā, ka tad, ja nemācās valodu no bērnības, jēgas būs maz…

– Labāk, protams, būtu no bērnības. Ja, teiksim, no 12 gadu vecuma, tad jūs noteikti runāsiet un runāsiet pat bez akcenta. Kaut gan arī tas ir atkarīgs no pasniedzēja.

– Jautājums – KĀ mācīt?

– Pareizs jautājums. Mācīt valodu pēc mācību grāmatas, protams, var, bet tas ir neefektīvi. Valoda ir komunikācijas līdzeklis. Jums noteikti ir zināma situācija, kad pat ar pietiekamu vārdu daudzumu ārzemju brauciena laikā vai lietišķās sarunās cilvēks, kā mēdz sacīt, zaudē spēju sazināties. Angļus valodā vai jebkurš citā valodā, kas nav dzimtā. Nostrādā slavenā valodas barjera.

– Un ko ar šo barjeru darīt?

– Valodā ir nepieciešams sarunāties, sazināties ar sev līdzīgiem. Turklāt runāt par lietas būtību, nevis uztraukties, mēģinot atcerēties gatavas frāzes no mācību grāmatas, skolā sagatavotas tēmas vai populāras sarunu vārdnīcas.

– Ko nozīmē – parbūtību?

– Komunicējot cits ar citu, mēs pārdomājam tās vai citas dzīves situācijas un runājam. Svarīgs ir tieši dialogs ar sarunas biedru, citādi nav iespējams atrisināt nevienu, pat visvienkāršāko problēmu.

– Kāds gan var būt dialogs, kad «lūpas aizzīmogotas»? Vai zināt veidu, kā šo spiedogu noņemt?

– Valodas apguvei mēs izmantojam Maskavas lingvistikas profesora Igora Šehtera tā saucamo jēdzieniski emocionālo metodi un angļu zinātnieka Čārlza Frīza strukturālo metodi. Šehtera metode ļauj ļoti ātri, praktiski jau pirmajās divās nedēļās atbrīvoties no psiholoģiskajām spailēm, tās pašas valodas barjeras, un intensīvā kursa beigās jūs varat runāt angliski. Bet Frīza metode ir ļoti laba tajā ziņā, ka dod iespēju izjust valodas struktūru. Tas ir, nevis mokoši sastādīt teikumus no atsevišķiem vārdiem, bet runāt it kā ar pazīstamām konstrukcijām. Izskaidrot to ir sarežģīti, bet visiem, kam ir interese, – ieejiet mūsu interneta vietnē www.klass.lv un tūlīt sapratīsiet, kas ir kas.

– Vai ir kādas īpašas prasības tiem, kuri vēlas iestāties jūsu kursos?

– Prasība ir viena – nopietna interese apgūt valodu. Triecientempā valodu nevar iemācīties, jāapbruņojas ar pacietību un jābūt ļoti spītīgam un neatlaidīgam.

– Jūs mācāt tikai pieaugušos?

– Mēs mācām gan bērnus, gan pieaugušos ar jebkādām priekšzināšanām un bez tām. Nepieciešams tikai pareizi izvēlēties kursu. To palīdzēs mūsu pasniedzēji, bez maksas veicot testēšanu.

– Bet ja nu cilvēkam vispār nepiemīt spējas apgūt valodas?

– Nosūtiet šīs «nepiemīt spējas apgūt valodas» uz izgāztuvi un aizmirstiet uz visiem laikiem. Spējas ir visiem – kādam vairāk, kādam mazāk, bet visiem. Divdesmit gadu darbs KLASS pierādījis to labāk par visiem vārdiem. Pie mums studentos pierakstījušies pat visai cienījama vecuma cilvēki, un viņiem ir izdevies apgūt valodu. Gadās, arī tagad viņi pēc sena ieraduma ielūkojas pie mums, un mēs pilnīgi pieklājīgā angļu valodā mīļi aprunājamies. Tas priecē gan viņus, gan mūs!

AKTUĀLA INFORMĀCIJA